1
00:00:00,250 --> 00:00:03,150
(Mūzika)

2
00:00:14,520 --> 00:00:17,510
Vai esi ievērojis, ka ir grūtāk 
uzsākt mīties uz divriteņa,

3
00:00:17,510 --> 00:00:20,270
nekā braukt nemainīgā ātrumā?

4
00:00:20,270 --> 00:00:23,070
Vai aizdomājies, 
kas liek divritenim kustēties?

5
00:00:23,070 --> 00:00:27,120
Vai domājis, kādēļ tas virzās uz priekšu,
nevis atpakaļ vai sāniski?

6
00:00:27,120 --> 00:00:30,010
Varbūt arī nē, un tu neesi vienīgais.

7
00:00:30,010 --> 00:00:32,060
Tikai 17. gadsimtā

8
00:00:32,060 --> 00:00:34,880
Īzaks Ņūtons aprakstīja 
kustības pamatlikumus,

9
00:00:34,880 --> 00:00:37,500
un mēs uzzinājām atbildes 
uz šiem trim jautājumiem.

10
00:00:37,500 --> 00:00:42,000
Ņūtons atzina, ka lietām ir tieksme 
turpināt darīt to, ko tās jau dara.

11
00:00:42,000 --> 00:00:43,940
Tiklīdz tavs divritenis apstājas,

12
00:00:43,940 --> 00:00:46,450
tas paliek apstājies, un, kad tas ripo,

13
00:00:46,450 --> 00:00:48,000
tas turpina ripot.

14
00:00:48,000 --> 00:00:50,560
Objektiem kustībā ir tieksme
saglabāt kustību,

15
00:00:50,570 --> 00:00:53,420
un objektiem miera stāvoklī 
ir tieksme tajā palikt.

16
00:00:53,420 --> 00:00:55,810
Tas ir pirmais Ņūtona likums.

17
00:00:55,810 --> 00:00:59,000
Fiziķi to sauc par inerces likumu, 
kas ir smalks veids, kā pateikt,

18
00:00:59,000 --> 00:01:04,360
ka kustīgi objekti patvaļīgi nepalielina
vai nesamazina ātrumu, vai nemaina virzienu.

19
00:01:04,360 --> 00:01:08,910
Tā ir šī inerce, kas tev jāpārvar, 
lai iekustinātu savu divriteni.

20
00:01:08,910 --> 00:01:11,800
Nu tu zini, ka divriteņa iekustināšanai
tev ir jāpārvar inerce,

21
00:01:11,800 --> 00:01:14,130
bet kas tev ļauj to pārvarēt?

22
00:01:14,130 --> 00:01:17,550
Atbildi sniedz otrais Ņūtona likums.

23
00:01:17,550 --> 00:01:20,530
Matemātiski otrais Ņūtona likums saka,

24
00:01:20,530 --> 00:01:24,300
ka spēks rodas 
no masas un paātrinājuma.

25
00:01:24,300 --> 00:01:27,540
Lai liktu objektam paātrināties 
jeb palielināt ātrumu,

26
00:01:27,540 --> 00:01:29,090
ir jāpieliek spēks.

27
00:01:29,090 --> 00:01:32,310
Jo vairāk spēka pieliek, 
jo lielāks ir paātrinājums.

28
00:01:32,310 --> 00:01:34,360
Un, jo lielāka masa ir tavam divritenim,

29
00:01:34,360 --> 00:01:36,260
un jo lielāka masa ir arī tev,

30
00:01:36,260 --> 00:01:39,510
jo lielāks spēks jāpieliek, 
lai iegūtu tikpat lielu paātrinājumu.

31
00:01:39,510 --> 00:01:44,520
Tādēļ arī mīties uz 10 000 kilogramu 
smaga divriteņa būtu ļoti grūti.

32
00:01:44,520 --> 00:01:48,830
Tieši šis spēks, kuru rada tavas kājas, 
spiežot uz leju pedāļus,

33
00:01:48,830 --> 00:01:51,940
ļauj pārvarēt Ņūtona inerces likumu.

34
00:01:51,940 --> 00:01:55,110
Jo cītīgāk tu min pedāļus, 
jo lielāks ir spēks

35
00:01:55,110 --> 00:01:57,020
un straujāks paātrinājums.

36
00:01:57,020 --> 00:01:59,010
Ķeramies pie pēdējā jautājuma —

37
00:01:59,010 --> 00:02:00,760
kādēļ, tev iekustinot divriteni,

38
00:02:00,760 --> 00:02:02,720
tas virzās uz priekšu?

39
00:02:02,720 --> 00:02:05,500
Saskaņā ar trešo Ņūtona likumu,
katrai darbībai

40
00:02:05,500 --> 00:02:07,820
ir tāda pati pretdarbība.

41
00:02:07,820 --> 00:02:11,790
Lai to saprastu, iedomājies, kas notiek, 
nometot zemē gumijas bumbu.

42
00:02:11,790 --> 00:02:13,950
Bumbai atsitoties pret grīdu,

43
00:02:13,950 --> 00:02:16,530
tā uz grīdu iedarbojas 
ar lejupvērstu spēku.

44
00:02:16,530 --> 00:02:18,060
Tā ir darbība.

45
00:02:18,060 --> 00:02:21,640
Grīda pretdarbojas, 
ar tādu pašu spēku bumbu atgrūžot,

46
00:02:21,640 --> 00:02:24,000
taču pretējā virzienā — augšup,

47
00:02:24,000 --> 00:02:26,440
liekot bumbai lekt atpakaļ.

48
00:02:26,440 --> 00:02:29,000
Grīda kopā ar bumbu veido tā saukto

49
00:02:29,000 --> 00:02:31,500
darbības un pretdarbības pāri.

50
00:02:31,500 --> 00:02:34,510
Runājot par tavu divriteni,
tas ir nedaudz sarežģītāk.

51
00:02:34,510 --> 00:02:37,010
Riteņiem griežoties 
pulksteņrādītāja virzienā,

52
00:02:37,010 --> 00:02:41,073
riepas daļas, kas pieskaras zemei,
to grūž atpakaļ —

53
00:02:41,073 --> 00:02:42,746
tā ir darbība.

54
00:02:42,746 --> 00:02:45,740
Zeme ar tādu pašu spēku grūž uz priekšu

55
00:02:45,740 --> 00:02:49,180
katru no tava riteņa riepām — pretdarbība.

56
00:02:49,180 --> 00:02:51,116
Tā kā divriteņiem ir divas riepas,

57
00:02:51,116 --> 00:02:54,292
katra veido ar zemi 
darbības un pretdarbības pāri.

58
00:02:54,292 --> 00:02:58,310
Tā kā salīdzinājumā ar tavu divriteni
Zeme ir ļoti, ļoti, ļoti liela,

59
00:02:58,310 --> 00:03:02,940
tā tik tikko pakustas no riepu radītā,
atmuguriski vērstā spēka

60
00:03:02,940 --> 00:03:06,284
bet tu tiec pavirzīts uz priekšu.