WEBVTT

00:00:00.250 --> 00:00:03.150
(Mūzika)

00:00:14.520 --> 00:00:17.510
Vai esi ievērojis, ka ir grūtāk 
uzsākt mīties uz divriteņa,

00:00:17.510 --> 00:00:20.270
nekā braukt nemainīgā ātrumā?

00:00:20.270 --> 00:00:23.070
Vai aizdomājies, 
kas liek divritenim kustēties?

00:00:23.070 --> 00:00:27.120
Vai domājis, kādēļ tas virzās uz priekšu,
nevis atpakaļ vai sāniski?

00:00:27.120 --> 00:00:30.010
Varbūt arī nē, un tu neesi vienīgais.

00:00:30.010 --> 00:00:32.060
Tikai 17. gadsimtā

00:00:32.060 --> 00:00:34.880
Īzaks Ņūtons aprakstīja 
kustības pamatlikumus,

00:00:34.880 --> 00:00:37.500
un mēs uzzinājām atbildes 
uz šiem trim jautājumiem.

00:00:37.500 --> 00:00:42.000
Ņūtons atzina, ka lietām ir tieksme 
turpināt darīt to, ko tās jau dara.

00:00:42.000 --> 00:00:43.940
Tiklīdz tavs divritenis apstājas,

00:00:43.940 --> 00:00:46.450
tas paliek apstājies, un, kad tas ripo,

00:00:46.450 --> 00:00:48.000
tas turpina ripot.

00:00:48.000 --> 00:00:50.560
Objektiem kustībā ir tieksme
saglabāt kustību,

00:00:50.570 --> 00:00:53.420
un objektiem miera stāvoklī 
ir tieksme tajā palikt.

00:00:53.420 --> 00:00:55.810
Tas ir pirmais Ņūtona likums.

00:00:55.810 --> 00:00:59.000
Fiziķi to sauc par inerces likumu, 
kas ir smalks veids, kā pateikt,

00:00:59.000 --> 00:01:04.360
ka kustīgi objekti patvaļīgi nepalielina
vai nesamazina ātrumu, vai nemaina virzienu.

00:01:04.360 --> 00:01:08.910
Tā ir šī inerce, kas tev jāpārvar, 
lai iekustinātu savu divriteni.

00:01:08.910 --> 00:01:11.800
Nu tu zini, ka divriteņa iekustināšanai
tev ir jāpārvar inerce,

00:01:11.800 --> 00:01:14.130
bet kas tev ļauj to pārvarēt?

00:01:14.130 --> 00:01:17.550
Atbildi sniedz otrais Ņūtona likums.

00:01:17.550 --> 00:01:20.530
Matemātiski otrais Ņūtona likums saka,

00:01:20.530 --> 00:01:24.300
ka spēks rodas 
no masas un paātrinājuma.

00:01:24.300 --> 00:01:27.540
Lai liktu objektam paātrināties 
jeb palielināt ātrumu,

00:01:27.540 --> 00:01:29.090
ir jāpieliek spēks.

00:01:29.090 --> 00:01:32.310
Jo vairāk spēka pieliek, 
jo lielāks ir paātrinājums.

00:01:32.310 --> 00:01:34.360
Un, jo lielāka masa ir tavam divritenim,

00:01:34.360 --> 00:01:36.260
un jo lielāka masa ir arī tev,

00:01:36.260 --> 00:01:39.510
jo lielāks spēks jāpieliek, 
lai iegūtu tikpat lielu paātrinājumu.

00:01:39.510 --> 00:01:44.520
Tādēļ arī mīties uz 10 000 kilogramu 
smaga divriteņa būtu ļoti grūti.

00:01:44.520 --> 00:01:48.830
Tieši šis spēks, kuru rada tavas kājas, 
spiežot uz leju pedāļus,

00:01:48.830 --> 00:01:51.940
ļauj pārvarēt Ņūtona inerces likumu.

00:01:51.940 --> 00:01:55.110
Jo cītīgāk tu min pedāļus, 
jo lielāks ir spēks

00:01:55.110 --> 00:01:57.020
un straujāks paātrinājums.

00:01:57.020 --> 00:01:59.010
Ķeramies pie pēdējā jautājuma —

00:01:59.010 --> 00:02:00.760
kādēļ, tev iekustinot divriteni,

00:02:00.760 --> 00:02:02.720
tas virzās uz priekšu?

00:02:02.720 --> 00:02:05.500
Saskaņā ar trešo Ņūtona likumu,
katrai darbībai

00:02:05.500 --> 00:02:07.820
ir tāda pati pretdarbība.

00:02:07.820 --> 00:02:11.790
Lai to saprastu, iedomājies, kas notiek, 
nometot zemē gumijas bumbu.

00:02:11.790 --> 00:02:13.950
Bumbai atsitoties pret grīdu,

00:02:13.950 --> 00:02:16.530
tā uz grīdu iedarbojas 
ar lejupvērstu spēku.

00:02:16.530 --> 00:02:18.060
Tā ir darbība.

00:02:18.060 --> 00:02:21.640
Grīda pretdarbojas, 
ar tādu pašu spēku bumbu atgrūžot,

00:02:21.640 --> 00:02:24.000
taču pretējā virzienā — augšup,

00:02:24.000 --> 00:02:26.440
liekot bumbai lekt atpakaļ.

00:02:26.440 --> 00:02:29.000
Grīda kopā ar bumbu veido tā saukto

00:02:29.000 --> 00:02:31.500
darbības un pretdarbības pāri.

00:02:31.500 --> 00:02:34.510
Runājot par tavu divriteni,
tas ir nedaudz sarežģītāk.

00:02:34.510 --> 00:02:37.010
Riteņiem griežoties 
pulksteņrādītāja virzienā,

00:02:37.010 --> 00:02:41.073
riepas daļas, kas pieskaras zemei,
to grūž atpakaļ —

00:02:41.073 --> 00:02:42.746
tā ir darbība.

00:02:42.746 --> 00:02:45.740
Zeme ar tādu pašu spēku grūž uz priekšu

00:02:45.740 --> 00:02:49.180
katru no tava riteņa riepām — pretdarbība.

00:02:49.180 --> 00:02:51.116
Tā kā divriteņiem ir divas riepas,

00:02:51.116 --> 00:02:54.292
katra veido ar zemi 
darbības un pretdarbības pāri.

00:02:54.292 --> 00:02:58.310
Tā kā salīdzinājumā ar tavu divriteni
Zeme ir ļoti, ļoti, ļoti liela,

00:02:58.310 --> 00:03:02.940
tā tik tikko pakustas no riepu radītā,
atmuguriski vērstā spēka

00:03:02.940 --> 00:03:06.284
bet tu tiec pavirzīts uz priekšu.