5 bīstamas lietas, ko vajadzētu ļaut darīt saviem bērniem

Gevers Tallijs, Niekošanās skolas dibinātājs, izskaidro 5 bīstamas lietas, ko jums vajadzētu ļaut darīt saviem bērniem. No 2007. gada TED University konferences.

Esiet sveicināti „Piecās bīstamās lietās,
ko jums vajadzētu ļaut darīt saviem bērniem.”

Man pašam nav bērnu.

Es aizņemos savu draugu bērnus, tāpēc

(Smiekli)

uztveriet šos padomus kā zināmu joku.

Mani sauc Gevers Tallijs.

Pēc aroda es esmu algojams datorzinātnieks,

taču esmu dibinājis iestādi,
ko dēvē par Niekošanās skolu.

Tā ir vasaras programma,
kuras mērķis ir palīdzēt bērniem iemācīties,

kā uzbūvēt to,
kas viņiem ienāk prātā.

Mēs būvējam daudz ko.

Es tiešām otrklasniekiem
dodu rokās elektroinstrumentus.

Tā kā, ja domājat sūtīt savu bērnu uz Niekošanās skolu,

rēķinieties, ka viņi mājās pārnāks
nobrāzušies, saskrāpēti un asiņaini.

Ziniet, mēs dzīvojam pasaulē,

kas tiek pakļauta arvien stingrākiem
bērnu drošības noteikumiem.

Neliekas, ka pastāvētu kāda robeža, cik traki

var būt bērnu drošības noteikumi.

Mēs liekam nosmakšanas brīdinājumus
uz katras plastmasas plēves,

kas ražota ASV vai domāta pārdošanai

ASV kopā ar kādu preci.

Mēs liekam brīdinājumus uz kafijas krūzītēm par to,

ka to saturs var būt karsts.

Tā vien šķiet, ka,
mūsuprāt, jebkurš priekšmets,

kas asāks par golfa bumbiņu, ir pārāk ass

bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem.

Kur tad šī tendence apstājas?

Kad mēs noapaļosim ikvienu stūri
un likvidēsim ikvienu aso priekšmetu,

ikkatru sīko, pasaulē atrodamo gabaliņu,

pirmajā reizē, kad bērni
saskarsies ar ko asu

vai kaut ko,
kas nav veidots no apaļas plastmasas,

viņi savainosies.

Tiklīdz kā robežas tam,
ko nosakām kā drošības zonu,

arvien sarūk, mēs atņemam saviem bērniem vērtīgas iespējas

iemācīties sadarboties ar apkārtējo pasauli.

Un par spīti visiem mūsu labākajiem centieniem un nolūkiem,

bērni vienmēr izdomās,
kā darīt iespējami bīstamāko

jebkurā viņiem pieejamā vidē.

Tādēļ par spīti izaicinošajam nosaukumam,
šī prezentācija īstenībā ir par drošību

un dažām vienkāršām lietām, ko varam darīt,

lai izaudzinātu savus bērnus radošus, pašpārliecinātus

un spējīgus kontrolēt sev apkārt esošo vidi.

Nu es jums stādīšu priekšā fragmentu no topošas grāmatas.

Grāmatas nosaukums ir „50 bīstamas lietas.”

Lūk, piecas bīstamas lietas.

Pirmā lieta — spēlēšanās ar uguni.

Iemācīšanās valdīt pār
vienu no pirmatnējiem dabas spēkiem

ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem
ikviena bērna personiskajā vēsturē.

Vai mēs to atceramies, vai nē,

tā ir pirmā reize, kad mēs patiesi varam

valdīt pār vienu no šīm noslēpumainajām lietām.

Šie noslēpumi atklājas

tikai tiem, kam ir iespēja ar to paspēlēties.

Tātad, spēlēšanās ar uguni.

Tā ir viena no labākajām lietām,
ko mēs jebkad esam atklājuši — uguns.

No spēlēšanās ar to viņi iemācās dažus
ar uguni saistītus pamatprincipus,

par ieplūdi, par sadegšanu, par izplūdi.

Šie ir trīs uguns darbības elementi,

kuri vajadzīgi labi kontrolētas uguns iegūšanai.

Jūs varat iztēloties bedrē veidotu ugunskuru kā laboratoriju.

Jūs nezināt, ko viņi iemācīsies no spēlēšanās ar to.

Ļaujiet viņiem pamuļķoties ar to pēc saviem ieskatiem, un ticiet man,

viņi iemācīsies to,

ko nevar iemācīties,
spēlējoties ar Pētnieces Doras rotaļlietām.

Otrā lieta — būt kabatas naža īpašniekam.

Kabatas naži pamazām izslīd no mūsu kulturālās apziņas,

kas, manuprāt, ir briesmīgi.

(Smiekli)

Jūsu pirmais kabatas nazis ir kā pirmais universālais darbarīks, ko jums piešķir.

Tas var būt gan lāpstiņa, gan svira,

gan skrūvgriezis, gan, jā, asmens.

Tas ir varens un iespēju sniedzošs darbarīks.

Daudzās kultūrās nažus piešķir,

tiklīdz kā viņi sāk staigāt, viņiem piešķir nazi.

Lūk, inuītu bērni, kas griež vaļu trānu.

Šo es pirmo reizi redzēju Kanādas Filmu padomes filmā,
kad man bija 10 gadu,

un tas atstāja paliekošu iespaidu, tas, ka redzēju mazuļus spēlējamies ar nažiem.

Tas parāda, ka bērni ļoti agrā vecumā ar darbarīku

var attīstīt lielāku sevis apziņu.

Jūs izklāstāt pāris ļoti vienkāršus noteikumus —

vienmēr griez virzienā prom no sava ķermeņa,
saglabā asmeni asu, nekad to nespied ar varu.

To bērni var saprast un vingrināties darīt.

Jā, protams, viņi sagriezīsies.

Man pašam ir briesmīgas rētas uz kājām
vietās, kur esmu sevi sadūris.

Taču viņi taču ir jauni.
Viņiem viss ātri sadzīst.

(Smiekli)

Trešā — šķēpa mešana.

Izrādās, mūsu smadzenēs ir nervu savienojumi,
kas paredzēti lietu mešanai,

un, līdzīgi, kā tas ir ar muskuļiem,
ja neizmantojat kādas savu smadzeņu daļas,

tās ar laiku mēdz atrofēties.

Taču, jums tās nodarbinot,

jebkurš dotais muskulis pastiprina visu sistēmu,

un tas attiecas arī uz jūsu smadzenēm.

Ir pierādīts, ka lietu mešanas treniņi

stimulē pieres un paura smadzeņu daivas,

kas atbild par redzes asumu, 3D izpratni

un strukturālu problēmu risināšanu,
tātad, tie dod izjūtu,

tie palīdz attīstīt viņu iztēlošanās prasmes un paredzētspēju.

Mešana ir analītisku un fizisku prasmju apvienojums,

tādēļ tā ir ļoti piemērota šāda veida visa ķermeņa trenēšanai.

Šāda veida uz mērķēšanu balstīti treniņi

palīdz bērniem attīstīt arī uzmanības un koncentrēšanās prasmes.

Tā kā tie ir lieliski.

Ceturtā — ierīču izjaukšana.

Jūsu trauku mazgājamās mašīnas iekšienē ir pasaule,
kas pilna interesantām lietām.

Nākamreiz, kad gatavojaties izmest kādu ierīci,
nemetiet to ārā.

Izjauciet to kopā ar savu bērnu
vai atsūtiet viņu uz manu skolu,

un mēs izjauksim to kopā ar viņiem.

Pat ja nezināt, kas ir katra detaļa,

galvas lauzīšana par to,
kam tās varētu būt domātas,

bērniem ir ļoti labs treniņš

iegūt zināmu sajūtu,
ka viņi lietas var izjaukt,

un, neskatoties uz to,
cik tās ir sarežģītas,

saprast to daļas,
un tas nozīmē, ka galu galā

viņi spēs saprast tās visas.

Tā ir izprotamības sajūta,
ka kaut kas ir izprotams.

Šīs melnās kastes, ar ko mēs kopā dzīvojam
un pieņemam kā pašsaprotamas,

īstenībā ir sarežģītas lietas, ko veidojuši citi cilvēki,

un jūs spējat tās saprast.

Piektā — divdaļīgais.

Pārkāpt Digitālās tūkstošgades autortiesību likumu.

(Smiekli)

Aiz drošības noteikumiem ir likumi,

kas mēģina ierobežot to,
kā mēs rīkojamies ar lietām,

kas mums pieder, šajā gadījumā, digitālo vidi.

Tas ir ļoti vienkāršs uzdevums, nopērciet dziesmu ITunes,
ierakstiet to kompaktdiskā,

tad pārveidojiet CD formātu uz MP3
un atskaņojiet to uz tā paša datora.

Jūs tikko pārkāpāt likumu.

Tehniski RIAA var sākt jūs vajāt.

Tā ir svarīga mācība,
kas bērniem būtu jāsaprot,

ka daži likumi tiek pārkāpti nejauši,

un likumus jāinterpretē.

Tas ir kas tāds, par ko mēs ar bērniem bieži runājam,

muļķojoties ar lietām, atplēšot tās vaļā,

izjaucot tās un izmantojot tās citām lietām,

arī dodoties laukā un braucot ar mašīnu.

Braukšana ar mašīnu mazam bērnam ir ļoti iedrošinoša darbība,

tādēļ tā ir galējība.

(Smiekli)

Tiem no jums, kas nejūtas ērti
pa īstam pārkāpjot likumu,

jūs varat vadīt mašīnu kopā ar savu bērnu.

Tas ir ievērojams attīstības posms bērna dzīvē.

Tas notiek aptuveni tajā pat laikā,

kad viņi sāk izprast tādas lietas kā dinozaurus,

šīs lielās ārpasaules lietas,

kuras tie mēģina aptvert.

Mašīna ir līdzīgs objekts,
un viņi spēj iekļūt mašīnā un vadīt to.

Tas tiešām viņiem sniedz iespēju vadīt pasauli

tā, kā viņi to parasti nedarītu,
kam viņiem bieži nav piekļuves.

Kā arī tas ir pilnībā likumīgi.

Atrodiet lielu, tukšu zemes gabalu,
pārliecinieties, ka uz tā nekā nav

un ka tas atrodas privātīpašumā,
un ļaujiet viņiem vadīt savu mašīnu.

Tas īstenībā ir ļoti droši.

Tā ir izprieca visai ģimenei.

(Smiekli)

Paskatīsimies.

Šķiet, tas ir viss. Tās ir piecarpus. Labi.