5 bīstamas lietas, ko vajadzētu ļaut darīt saviem bērniem

Gevers Tullijs, Niekošanās skolas dibinātājs, izskaidro 5 bīstamas lietas, ko jums vajadzētu ļaut darīt saviem bērniem. No 2007. gada TED University.

Esiet sveicināti „Piecās bīstamās lietās, kuras jums vajadzētu ļaut darīt saviem bērniem.”

Man pašam nav bērnu.

Es aizņemos savu draugu bērnus, tāpēc

(Smiekli)

uztveriet šos padomus kā zināmu joku.

Mani sauc Gevers Tullijs.

Pēc aroda es esmu algojams datorzinātnieks,

taču es esmu dibinājis iestādi, kas tiek dēvēta par Niekošanās skolu.

Tā ir vasaras programma, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem iemācīties,

kā uzbūvēt lietas, kuras viņiem pašiem ienāk prātā.

Mēs būvējam daudz ko.

Es tiešām dodu elektroinstrumentus otrklasnieku rokās.

Tā kā, ja jūs domājat sūtīt savu bērnu uz Niekošanās skolu,

rēķinieties, ka viņi mājās pārnāks nobrāzušies, saskrāpēti un asiņaini.

Jūs jau zināt, ka mēs dzīvojam pasaulē,

kas tiek pakļauta arvien stingrākiem bērnu drošības noteikumiem.

Neliekas, ka pastāvētu kāda robeža, cik traki

var būt bērnu drošības noteikumi.

Mēs liekam nosmakšanas brīdinājumus uz visām, uz katras plastmasas plēves,

kas ražota ASV vai domāta pārdošanai

ASV kopā ar kādu izstrādājumu.

Mēs liekam brīdinājumus uz kafijas krūzītēm, lai tie mums norādītu,

ka to saturs var būt karsts.

Tā vien šķiet, ka, mūsuprāt, jebkurš priekšmets,

kas ir asāks par golfa bumbiņu, ir pārāk ass

bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem.

Kur tad šī tendence apstājas?

Kad mēs noapaļosim katru stūri un likvidēsim visus asos priekšmetus,

katru sīko, pasaulē atrodamo gabaliņu,

pirmajā reizē, kad bērni saskarsies ar kaut ko asu

vai kaut ko, kas nav veidots no apaļas plastmasas,

viņi sevi ar to savainos.

Tātad, tiklīdz kā robežas tam, ko mēs nosakām kā drošības zonu,

sarūk, mēs atņemam saviem bērniem vērtīgas iespējas

iemācīties, kā sadarboties ar pasauli, kas ir tiem apkārt.

Un par spīti visiem mūsu labākajiem centieniem un nolūkiem,

bērni vienmēr izdomās,

kā darīt iespējami bīstamākās lietas

jebkurā viņiem pieejamā vidē.

Tātad, par spīti izaicinošajam nosaukumam, šī prezentācija īstenībā ir par drošību

un dažām vienkāršām lietām, ko mēs varam darīt,

lai mūsu bērni izaugtu radoši, pašpārliecināti

un spētu kontrolēt sev apkārt esošo vidi.

Nu es jums stādīšu priekšā fragmentu no topošas grāmatas.

Šīs grāmatas nosaukums ir „50 bīstamas lietas.”

Lūk, piecas bīstamas lietas.

Pirmā lieta — spēlēšanās ar uguni.

Iemācīšanās kontrolēt vienu no pirmatnējiem dabas spēkiem

ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem bērna personiskajā vēsturē.

Vai mēs to atceramies, vai nē,

tas ir, tā ir pirmā reize, kad mēs patiesi varam

valdīt pār vienu no šīm noslēpumainajām lietām.

Šie noslēpumi atklājas

tikai tiem, kam ir iespēja ar to paspēlēties.

Tātad, spēlēšanās ar uguni.

Tā ir viena no svarīgākajām lietām, ko mēs jebkad esam atklājuši, uguns.

No spēlēšanās ar to viņi iemācās dažus ar uguni saistītus pamatprincipus,

par ieplūdi, par sadegšanu, par izplūdi.

Šie ir trīs uguns darbības elementi,

kuri nepieciešami labi kontrolētas uguns iegūšanai.

Un jūs varat iedomāties bedrē veidotu ugunskuru kā laboratoriju.

Jūs nezināt, ko viņi iemācīsies no spēlēšanās ar to.

Ziniet, ļaujiet viņiem pamuļķoties ar to pēc saviem ieskatiem, un ticiet man,

viņi iemācīsies to,

ko nevar iemācīties, spēlējoties ar Pētnieces Doras rotaļlietām.

Otrā lieta — būt kabatas naža īpašniekam.

Kabatas naži pamazām izslīd no mūsu kulturālās apziņas,

kas, manuprāt, ir briesmīgi.

(Smiekli)

Jūsu pirmais kabatas nazis ir kā pirmais universālais darbarīks, kas jums tiek piešķirts.

Jūs zināt, ka tas var būt gan lāpstiņa, gan svira,

gan skrūvgriezis, gan, jā, asmens.

Tas ir varens un iespēju sniedzošs darbarīks.

Daudzās kultūrās naži tiek piešķirti,

tiklīdz kā viņi sāk staigāt, viņiem tiek piešķirti naži.

Lūk, inuītu bērni, kas griež vaļu trānu.

Šo es pirmo reizi redzēju Kanādas Filmu padomes filmā, kad man bija 10 gadu,

un tas atstāja paliekošu iespaidu, tas, ka redzēju mazuļus spēlējamies ar nažiem.

Tas parāda, ka bērni var attīstīt un paplašināt sevis apziņu,

izmantojot darbarīku ļoti agrā vecumā.

Jūs izklāstat pāris ļoti vienkāršus noteikumus —

vienmēr griez virzienā prom no sava ķermeņa, turi asmeni asu, nekad to nespied ar varu,

šīs ir lietas, ko bērni var saprast un trenēties darīt.

Jā, protams, viņi sagriezīsies.

Man pašam ir briesmīgas rētas uz kājām vietās, kur esmu sevi sadūris.

Taču ziniet viņi ir jauni. Viņiem viss ātri sadzīst.

(Smiekli)

Trešā — šķēpa mešana.

Izrādās, ka mūsu smadzenēs atrodas nervu savienojumi, kas paredzēti lietu mešanai,

un, līdzīgi, kā tas ir ar muskuļiem, ja jūs neizmantojat kādas savu smadzeņu daļas,

tās ar laiku mēdz atrofēties.

Taču, jums tās trenējot,

jebkurš dotais muskulis pastiprina visu sistēmu,

un tas attiecas arī uz jūsu smadzenēm.

Ir pierādīts, ka lietu mešanas treniņi

stimulē pieres un parietālās smadzeņu daivas,

kas atbild par redzes asumu, 3D izpratni

un strukturālu problēmu risināšanu, tātad, tie dod izjūtu,

tie palīdz attīstīt viņu vizualizācijas prasmes un paredzēšanas spēju.

Mešana ir analītisku un fizisku prasmju apvienojums,

tādēļ tā ir ļoti piemērota šāda veida visa ķermeņa trenēšanai.

Šāda veida uz mērķēšanu balstīti treniņi

palīdz bērniem attīstīt arī uzmanības un koncentrēšanās prasmes.

Tā kā tie ir lieliski.

Ceturtā — ierīču izjaukšana.

Jūsu trauku mazgājamās mašīnas iekšienē ir pasaule, kas pilna interesantām lietām.

Nākamreiz, kad gatavojaties izmest kādu ierīci, nemetiet to ārā.

Izjauciet to kopā ar savu bērnu vai atsūtiet viņu uz manu skolu,

un mēs izjauksim to kopā ar viņiem.

Pat ja jūs nezināt, kas ir katra detaļa,

galvas lauzīšana par to, kam tās varētu būt domātas,

ir ļoti labs treniņš bērniem

iegūt zināmu sajūtu, ka viņi var izjaukt lietas,

un, neskatoties uz to, cik tās ir sarežģītas,

viņi var saprast to daļas, un tas nozīmē, ka galu galā

viņi spēs saprast tās visas.

Tā ir izprotamības sajūta, ka kaut kas ir izprotams.

Tātad, šīs melnās kastes, ar kurām mēs kopā dzīvojam un pieņemam kā pašsaprotamas,

īstenībā ir sarežģītas lietas, ko veidojuši citi cilvēki,

un jūs spējat tās saprast.

Piektā — divdaļīgais.

Pārkāpt Digitālās tūkstošgades autortiesību likumu.

(Smiekli)

Aiz drošības noteikumiem ir likumi,

kas mēģina ierobežot to, kā mēs savstarpēji iedarbojamies ar lietām,

kas mums pieder, šajā gadījumā, digitālo vidi.

Tas ir ļoti vienkāršs uzdevums, nopērciet dziesmu no ITunes, ierakstiet to kompaktdiskā,

tad pārveidojiet CD formātu uz MP3 formātu un atskaņojiet to uz tā paša datora.

Jūs tikko pārkāpāt likumu.

Tehniski RIAA var sākt jūs vajāt.

Tā ir svarīga mācība, kas bērniem būtu jāsaprot,

ka daži likumi tiek pārkāpti nejauši,

un likumus nepieciešams interpretēt.

Tas ir kaut kas, par ko mēs ar bērniem bieži runājam,

muļķojoties ar lietām un atplēšot tās vaļā,

izjaucot tās un izmantojot tās citām lietām,

arī kad mēs dodamies laukā un braucam ar mašīnu.

Braukšana ar mašīnu mazam bērnam ir ļoti iedrošinoša darbība,

tādēļ tā ir galējība.

(Smiekli)

Tiem no jums, kas nejūtas ērti, pa īstam pārkāpjot likumu,

jūs varat vadīt mašīnu kopā ar savu bērnu.

Tas ir ievērojams attīstības posms bērna dzīvē.

Tas notiek aptuveni tajā pat laikā,

kad viņi sāk izprast tādas lietas kā dinozaurus,

šīs lielās ārpasaules lietas,

kuras tie mēģina aptvert.

Mašīna ir līdzīgs objekts, un viņi spēj iekļūt mašīnā un vadīt to.

Tas tiešām viņiem sniedz iespēju vadīt pasauli

tā, kā viņi to parasti nedarītu, kam viņiem bieži nav piekļuves.

Kā arī tas ir pilnībā likumīgi.

Atrodiet lielu, tukšu zemes gabalu, pārliecinieties, ka uz tā nekas neatrodas

un ka tas atrodas privātīpašumā, un ļaujiet viņiem vadīt savu mašīnu.

Tas īstenībā ir ļoti droši.

Tā ir izprieca visai ģimenei.

(Smiekli)

Tātad, paskatīsimies.

Šķiet tas ir viss. Tās ir piecarpus. Labi.