< Return to Video

Kas ir koronavīruss?

  • 0:08 - 0:13
    Gandrīz desmit gadus zinātnieki
    meklēja jauna nāvējoša vīrusa avotu
  • 0:13 - 0:17
    Ķīnas augstākajos kalnos
    un nomaļākajās alās.
  • 0:17 - 0:21
    Visbeidzot viņi to atrada šeit:
    Šitau alas sikspārņos.
  • 0:21 - 0:23
    Tas bija koronavīruss,
  • 0:23 - 0:30
    kas 2003. gadā izraisīja smagā akūtā
    respiratorā sindroma jeb SARS epidēmiju.
  • 0:31 - 0:33
    Koronavīrusi ir vīrusu grupa,
  • 0:33 - 0:35
    kurus klāj mazi pīķa formas
    olbaltumvielu izaugumi,
  • 0:35 - 0:38
    kas izskatās kā vainags
    jeb latīniski „corona”.
  • 0:38 - 0:41
    Ir zināmi simtiem dažādu koronavīrusu.
  • 0:41 - 0:45
    Septiņi no tiem var inficēt cilvēkus
    un izraisīt saslimšanu.
  • 0:45 - 0:52
    Koronavīruss SARS-CoV izraisa SARS,
    MERS-CoV izraisa MERS,
  • 0:52 - 0:56
    un SARS-CoV-2 izraisa slimību COVID-19.
  • 0:57 - 1:01
    No šiem septiņiem cilvēku koronavīrusiem
    četri izraisa saaukstēšanos,
  • 1:01 - 1:05
    vieglu un ārkārtīgi lipīgu
    deguna un kakla infekciju.
  • 1:05 - 1:10
    Divi inficē plaušas un izraisa
    daudz smagāku saslimšanu.
  • 1:10 - 1:15
    Septītajam, kas izraisa COVID-19,
    piemīt visu pārējo īpašības:
  • 1:15 - 1:19
    tas viegli izplatās,
    bet smagi ietekmē plaušas.
  • 1:19 - 1:24
    Inficētam cilvēkam noklepojoties,
    gaisā nokļūst pilieni ar vīrusu.
  • 1:24 - 1:28
    Ja pilieni iekļūst degunā vai mutē,
    vīruss var inficēt citus cilvēkus.
  • 1:28 - 1:32
    Vislabāk koronavīrusi izplatās
    slēgtās telpās,
  • 1:32 - 1:34
    kur cilvēki ir tuvu viens otram.
  • 1:34 - 1:37
    Aukstajā laikā
    to smalkais apvalks neizkalst,
  • 1:37 - 1:40
    un ceļā starp saimniekorganismiem
    vīruss var izdzīvot ilgāk,
  • 1:40 - 1:44
    savukārt saules gaismas UV starojums
    apvalku var sabojāt.
  • 1:44 - 1:47
    Šīs sezonālās svārstības
    vairāk ietekmē ilgāk pastāvošos vīrusus.
  • 1:47 - 1:50
    Taču, tā kā pret jaunu vīrusu
    nevienam vēl nav imunitātes,
  • 1:50 - 1:53
    tam ir tik daudz iespējamo
    saimniekorganismu,
  • 1:53 - 1:55
    ka tā izplatībai
    ideālus apstākļus nevajag.
  • 1:55 - 1:57
    Ķermenī olbaltumvielu izaugumi
  • 1:57 - 2:00
    iestiprinās saimniekorganisma šūnās
    un ar tām saplūst,
  • 2:00 - 2:03
    ļaujot vīrusam pārņemt
    saimniekšūnas mehānismu
  • 2:03 - 2:06
    un pavairot savus gēnus.
  • 2:06 - 2:09
    Koronavīrusi savus gēnus glabā RNS.
  • 2:09 - 2:13
    Visi vīrusi ir vai nu RNS, vai DNS vīrusi.
  • 2:13 - 2:16
    RNS vīrusi mēdz būt izmēra
    un gēnu skaita ziņā mazāki, kas nozīmē,
  • 2:16 - 2:20
    ka tie inficē daudzus saimniekorganismus
    un savairojas tajos ātrāk.
  • 2:20 - 2:24
    RNS vīrusiem lielākoties
    nav koriģēšanas mehānisma,
  • 2:24 - 2:27
    bet DNS vīrusiem tāds ir.
  • 2:27 - 2:29
    RNS vīrusam vairojoties,
  • 2:29 - 2:33
    tam ir daudz lielāka kļūdu
    jeb mutāciju rašanās iespējamība.
  • 2:33 - 2:37
    Daudzas no šīm mutācijām
    ir bezjēdzīgas vai pat kaitīgas.
  • 2:37 - 2:40
    Bet citas vīrusu var padarīt
    piemērotāku noteiktai videi,
  • 2:40 - 2:43
    piemēram, jaunai saimnieksugai.
  • 2:43 - 2:47
    Epidēmijas bieži vien sākas, kad vīruss
    pārlec no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
  • 2:47 - 2:50
    Tā notika ar RNS vīrusiem, kas izraisīja
  • 2:50 - 2:55
    Ebolas, Zikas un SARS epidēmiju
    kā arī COVID-19 pandēmiju.
  • 2:56 - 2:59
    Nokļuvis cilvēkos, vīruss turpina mutēt.
  • 2:59 - 3:01
    Ar to parasti nepietiek,
    lai rastos jauns vīruss,
  • 3:01 - 3:05
    bet tas ir pietiekami, lai rastos
    sākotnējā vīrusa paveidi jeb celmi.
  • 3:05 - 3:10
    Koronavīrusiem ir dažas
    būtiskas atšķirības no vairuma RNS vīrusu.
  • 3:10 - 3:13
    Tie ir vieni no lielākajiem,
    tātad tiem ir visvairāk gēnu.
  • 3:13 - 3:17
    Tas nozīmē lielāku
    kaitīgu mutāciju rašanās iespēju.
  • 3:17 - 3:21
    Lai samazinātu šo risku,
    koronavīrusiem piemīt unikāla īpašība:
  • 3:21 - 3:25
    ferments, kas meklē un izlabo
    pavairošanas kļūdas.
  • 3:25 - 3:28
    Tas koronavīrusus padara
    daudz stabilākus,
  • 3:28 - 3:31
    un mutēšanās tajos noris lēnāk
    nekā citos RNS vīrusos
  • 3:31 - 3:34
    Kaut arī tas izklausās briesmīgi,
  • 3:34 - 3:37
    lēnā mutēšanās patiesībā vieš cerību,
  • 3:37 - 3:39
    ja runa ir par vīrusu atbruņošanu.
  • 3:39 - 3:42
    Pēc infekcijas mūsu imūnsistēma
    baciļus var atpazīt
  • 3:42 - 3:45
    un atkārtotas infekcijas gadījumā
    tos ātrāk iznīcināt,
  • 3:45 - 3:47
    lai mēs nesaslimtu.
  • 3:47 - 3:51
    Taču mutācijas var padarīt vīrusu
    imūnsistēmai grūtāk atpazīstamu
  • 3:51 - 3:54
    un tādējādi apgrūtināt tā uzveikšanu.
  • 3:54 - 3:58
    Tās var mazināt arī pretvīrusu zāļu
    un aizsargpošu iedarbību,
  • 3:58 - 4:01
    jo medikamenti tiek izstrādāti
    konkrētam vīrusam.
  • 4:01 - 4:04
    Tāpēc gripai mums katru gadu
    vajag jaunu aizsargpoti.
  • 4:04 - 4:09
    Gripas vīruss mutē tik ātri,
    ka nepārtraukti parādās jauni celmi.
  • 4:09 - 4:12
    Lēnāka koronavīrusu mutēšanās nozīmē,
  • 4:12 - 4:15
    ka mūsu imūnsistēma, zāles un aizsargpotes
  • 4:15 - 4:18
    varētu tos atpazīt
    ilgāku laiku pēc infekcijas
  • 4:18 - 4:21
    un tādējādi mūs labāk aizsargāt.
  • 4:21 - 4:23
    Joprojām gan nav zināms,
    cik ilgi mūsu ķermenis
  • 4:23 - 4:26
    saglabā imunitāti
    pret dažādiem koronavīrusiem.
  • 4:26 - 4:30
    Nevienam koronavīrusam vēl nav bijusi
    apstiprināta ārstēšana vai aizsargpote.
  • 4:30 - 4:33
    Koronavīrusu izraisītas saaukstēšanās
    ārstēšana ir maz pētīta,
  • 4:33 - 4:36
    un, kaut arī zinātnieki sāka izstrādāt
    ārstēšanu SARS un MERS,
  • 4:36 - 4:40
    epidēmijas beidzās pirms
    ārstēšanas klīnisko pētījumu pabeigšanas.
  • 4:40 - 4:43
    Ja turpināsim ielauzties
    citu dzīvnieku dabiskajā vidē,
  • 4:43 - 4:45
    daļa zinātnieku apgalvo,
  • 4:45 - 4:49
    ka jauna koronavīrusa pārlēkšana
    uz cilvēkiem ir neizbēgama,
  • 4:49 - 4:54
    taču, ja šos nezināmos vīrusus izpētīsim,
    sekām būtu jābūt mazāk postošām.
Title:
Kas ir koronavīruss?
Speaker:
Elizabete Koksa
Description:

Gandrīz desmit gadus zinātnieki meklēja jauna nāvējoša vīrusa avotu Ķīnas augstākajos kalnos un nomaļākajās alās. Visbeidzot viņi to atrada Šitau alas sikspārņos. Tas bija koronavīruss, kas 2013. gadā izraisīja smagā akūtā respiratorā sindroma jeb SARS epidēmiju. Kas tieši ir koronavīruss un kā tas izplatās, skaidro Elizabete Koksa.

Skatīt pilnu nodarbību: https://ed.ted.com/lessons/what-is-a-coronavirus-elizabeth-cox

Sagatavojusi Elizabete Koksa, režisējis Antons Bogatijs.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:55

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.