< Return to Video

Slepenā studentu pretošanās Hitlera režīmam

  • 0:07 - 0:11
    1943. gadā pāri nacistiskajai Vācijai
    traucās Savienoto gaisa spēki,
  • 0:11 - 0:14
    kas virs cilvēku galvām izskaisīja
    desmitiem tūkstošu skrejlapu.
  • 0:14 - 0:19
    Anonīmu vāciešu rakstītās skrejlapas
    mudināja lasītājus vērsties pret Hitleru
  • 0:19 - 0:23
    enerģiski cīnīties par nākotni
    un nekad neatmest cerību.
  • 0:23 - 0:26
    Šis aicinājums rīkoties
    nonāca mājās un uzņēmumos,
  • 0:26 - 0:30
    un jaunais vēstījums sasniedza
    pat koncentrācijas nometnes un cietumus.
  • 0:30 - 0:34
    Tikai pēc kara beigām pasaule uzzināja
    autoru identitāti, dzīvesstāstus
  • 0:34 - 0:37
    un traģisko likteni.
  • 0:38 - 0:41
    Kad desmit gadus iepriekš
    Hilters bija nācis pie varas,
  • 0:41 - 0:45
    Hanss un Sofija Šolli bija pusaudži
    un dzīvoja Forhtenbergas pilsētā.
  • 0:45 - 0:48
    Tolaik bailes, propaganda un novērošana
  • 0:48 - 0:52
    Šollu ģimenes
    un miljoniem citu vāciešu dzīvi
  • 0:52 - 0:53
    pakļāva nacistu kontrolei.
  • 0:53 - 0:56
    Valdība jo īpaši pievērsās jauniešiem
  • 0:56 - 1:01
    un izveidoja institūcijas, lai regulētu
    to uzvedību un uzraudzītu to domas.
  • 1:01 - 1:04
    Pusaudža gados Hanss bija
    Hitlera Jaunatnes organizācijas biedrs
  • 1:04 - 1:07
    un Sofija pievienojās
    Vācu meiteņu savienībai.
  • 1:07 - 1:09
    Uzkāpis pa organizācijas ranga kāpnēm,
  • 1:09 - 1:12
    Hanss pārraudzīja citu jauniešu
    apmācību un indoktrināciju.
  • 1:12 - 1:17
    1936. gadā viņš tika izvēlēts
    par karognesēju nacionālajā mītiņā.
  • 1:17 - 1:20
    Bet, klātienē pieredzējis
    kvēlo nacistu retoriku,
  • 1:20 - 1:23
    viņš pirmoreiz sāka to apšaubīt.
  • 1:23 - 1:27
    Tikmēr arī Sofija bija sākusi apšaubīt
    informāciju, ko viņai mēģināja iebarot.
  • 1:27 - 1:29
    Jauniešu vecāki Roberts un Magdalēna,
  • 1:29 - 1:32
    kuri raizējās, ka zaudē
    savus bērnus nacisma ideoloģijai,
  • 1:32 - 1:35
    šīs šaubas atbalstīja.
  • 1:35 - 1:38
    Mājās Roberts un Magdalēna
    klausījas ārzemju radio,
  • 1:38 - 1:42
    ko valdība sākotnēji uzskatīja
    par nevēlamu rīcību un vēlāk aizliedza.
  • 1:42 - 1:47
    Kamēr valdība štancēja nacionālās
    programmas, kas noliedza nacistu zvērības,
  • 1:47 - 1:50
    Šolli uzzināja drausmo patiesību.
  • 1:50 - 1:54
    Tomēr viņu dzīve joprojām bija pakļauta
    hitleriskās Vācijas noteikumiem.
  • 1:54 - 1:55
    Pēc kara sākšanās
  • 1:55 - 1:58
    Sofija negribīgi strādāja
    nacionālās mobilizācijas programmā
  • 1:58 - 2:03
    un Hansam, kurš tolaik mācījās medicīnas
    skolā Minhenē, bija jāstājas armijā.
  • 2:03 - 2:09
    Tieši tur Hanss satika Kristofu Probstu,
    Villiju Grāfu un Aleksandru Šmorelu.
  • 2:09 - 2:12
    Nacistu ideoloģija viņos
    jo dienas jo vairāk raisīja riebumu.
  • 2:12 - 2:14
    Viņi ilgojās paust savus uzskatus.
  • 2:14 - 2:19
    Bet kā gan tos izplatīt,
    ja nevar zināt, kam uzticēties?
  • 2:19 - 2:22
    Un tā nu draugi nolēma dumpoties anonīmi.
  • 2:22 - 2:25
    Viņa sameta naudu
    un nopirka drukas materiālus.
  • 2:25 - 2:28
    Kāds paziņa viņiem atļāva
    izmantot savu pagrabu.
  • 2:28 - 2:31
    Slepus viņi sāka rakstīt savu vēstījumu.
  • 2:31 - 2:37
    1942. gadā visa Minhenē parādījās
    noslēpumainas pretnacistiskas skrejlapas.
  • 2:37 - 2:40
    Tās bija parakstījusi „Baltā roze”.
  • 2:40 - 2:42
    Pirmā skrejlapa vērsās pret Hitleru
  • 2:42 - 2:45
    un mudināja vāciešus
    sabotēt kara centienus:
  • 2:45 - 2:47
    „Pretojieties pasīvi...
  • 2:47 - 2:52
    bloķējiet šīs ateistiskās kara mašīnas
    darbību, pirms ir par vēlu,
  • 2:52 - 2:54
    pirms pēdējā pilsēta
    ir pārvērsta drupās...
  • 2:54 - 2:58
    pirms līdz nāvei noasiņo
    mūsu tautas pēdējais jaunietis...
  • 2:58 - 3:02
    Neaizmirsiet, ka ikviena tauta
    saņem tādu valdību, kādu tā pelnījusi!”
  • 3:02 - 3:05
    Laikā, kad sarkastiska piezīme
    varēja nozīmēt valsts nodevību,
  • 3:05 - 3:08
    šādi vārdi bija kas neiedomājams.
  • 3:08 - 3:11
    To bijis rakstījis
    galvenokārt Hanss Šolls.
  • 3:11 - 3:16
    1942. gadā, par brāļa darbību
    neko nezinādama, Minhenē ieradās Sofija.
  • 3:16 - 3:18
    Drīz vien viņa skolā atrada skrejlapas.
  • 3:18 - 3:21
    Taču, tikai uzgājusi
    pierādījumus Hansa istabā,
  • 3:21 - 3:23
    viņa saprata, kurš ir to autors.
  • 3:23 - 3:28
    Pirmajam šokam sekoja apņemšanās –
    arī viņa gribēja iesaistīties.
  • 3:28 - 3:34
    Brālim un māsai bija pienācis laiks
    paust gadiem krāto niknumu.
  • 3:34 - 3:40
    No 1942. jūnija līdz 1943. februārim
    grupa aizrautīgi strādāja.
  • 3:40 - 3:42
    Gestapo meklēja pavedienus,
  • 3:42 - 3:45
    bet „Baltā roze” allaž uzmanījās.
  • 3:45 - 3:50
    Plosījās karš, noteikumi kļuva stingrāki,
    un Minhene piedzīvoja uzlidojumus.
  • 3:50 - 3:54
    Tomēr „Baltās rozes” sazvērnieki
    uzdrošinājās arvien vairāk.
  • 3:54 - 3:55
    Uz ēku sienām viņi krāsoja grafiti
  • 3:55 - 3:58
    un bezbailīgi devās vilcienos,
    kas mudžēja no gestapo.
  • 3:58 - 4:00
    1942. gada ziemā
  • 4:00 - 4:04
    Hanss devās pārdrošā braucienā
    uz Čehoslovākijas robežu,
  • 4:04 - 4:06
    lai tiktos ar pretnacistiskajiem
    dumpiniekiem.
  • 4:06 - 4:09
    1943. gada 18. februārī
  • 4:09 - 4:13
    Sofija un Hanss savā universitātē
    ienesa koferi ar skrejlapām.
  • 4:13 - 4:18
    Jauniešus pamanīja ēkas sargs,
    kas ziņoja par viņiem gestapo.
  • 4:18 - 4:20
    Abi mierīgi noliedza jebkādu saistību –
  • 4:20 - 4:24
    līdz brīdim, kad policisti salasītās
    skrejlapas salika tukšajā koferī,
  • 4:24 - 4:27
    kur tās precīzi iegūla.
  • 4:27 - 4:31
    Pēc atzīšanās Hansu un Sofiju
    nekavējoties nogādāja tiesā,
  • 4:31 - 4:34
    kas abiem piesprieda
    nāvessodu uz giljotīnas.
  • 4:34 - 4:39
    Par spīti mokošai pratināšanai
    abi atteicās nodot savus biedrus.
  • 4:40 - 4:41
    Pirms nāvessoda izpildes
  • 4:41 - 4:45
    Sofija ļāva vaļu dusmām par to,
    kāda kļuvusi viņas valsts.
  • 4:45 - 4:48
    Bet viņa runāja arī par gaišāku nākotni:
  • 4:48 - 4:51
    „Kā gan mēs varam cerēt,
    ka taisnīgums uzvarēs,
  • 4:51 - 4:56
    ja nav gandrīz neviena, kas būtu gatavs
    ziedot sevi šī taisnīguma vārdā?
  • 4:56 - 5:00
    Tik skaista, saulaina diena,
    un man jāaiziet,
  • 5:00 - 5:02
    bet kāda gan nozīme manai nāvei,
  • 5:02 - 5:08
    ja caur mums tūkstošiem
    cilvēku modīsies rīcībai?”
Title:
Slepenā studentu pretošanās Hitlera režīmam
Speaker:
Izūlta Gillespī
Description:

1943. gadā Savienoto gaisa spēki virs nacistiskās Vācijas izskaisīja desmitiem tūkstošu skrejlapu. Tās mudināja lasītājus vērsties pret Hitleru, enerģiski cīnīties par nākotni un nekad neatmest cerību. Šis aicinājums rīkoties traucās cauri mājām un uzņēmumiem, un vēstījums sasniedza pat koncentrācijas nometnes. Skrejlapas bija parakstījusi „Baltā roze”. Izūlta Gillespī atklāj pretošanās grupas stāstu.

Pilnu nodarbību skaties: https://ed.ted.com/lessons/the-secret-student-resistance-to-hitler-iseult-gillespie

Nodarbību sagatavojusi Izūlta Gillespī, režisējis WOW-HOW Studio.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
05:09

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.